Šokolādes cepumi ar auzu pārslām un šokolādes gabaliņiem

Grāmatā "Best Ever Desserts: A Collection of Over 100 Essential Recipes" atradu cepumu recepti, kas ļoti labi piestāv nesen izmēģinātajiem mafiniem un garšo lieliski!

20 cepumu pagatavošanai bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

4 oz / 115 g nesālīta sviesta,
4 oz / 115 g / 1/2 krūze gaiši brūna cukura,
1 ola,
4 oz / 115 g / 2/3 krūzes auzu pārslu,
1 ēdamkarote piena,
1 tējkarote vaniļas ekstrakta,
4 1/2 oz / 130 g / 1 krūze miltu,
1 ēdamkarote nesaldināta kakao,
1/2 tējkarotes cepamā pulvera,
6 oz / 175 g rūgtenas (bittersweet) šokolādes gabaliņu,
6 oz / 175 g piena šokolādes gabaliņu.

Pagatavošana

Sviestu un cukuru sakuļ bļodā ar koka karoti. Pievieno sakultu olu, auzu pārslas, pienu un vaniļas ekstraktu. Iesijā miltus, kakao un cepamo pulveri un samaisa. Pievieno šokolādes gabaliņus. Ar deserta karoti sadala mīklu uz ar sviestu ieziestas cepamās pannas un cep iesildītā krāsnī 350 F / 180 C temperatūrā aptuveni 15 minūtes.

Cepumi ir ļoti garšīgi, bet daudz tādus ieēst nevar, jo tie ne tikai garšas ziņā, bet noteikti arī kaloriju ziņā ir ļoti bagātīgi. Patika arī auzu pārslu "piešprice". Gatavojot mīklu, šķita, ka cepumi neturēsies kopā, jo ļoti liela mīklas daļa sastāvēja no šokolādes gabaliņiem, bet izcepti un atdzisuši tie bija stingri, kā jau cepumiem pienākas. Tomēr glabāju šos cepumus ledusskapī, jo dienas mums ir karstas un šokolāde kūst.

Vienmēr nobrīnos, ja receptē tiek prasīta viena ēdamkarote piena. Amerikāņu recepšu grāmatās to esmu redzējusi jau vairākas reizes. Intereresanti, ko tik mazs piena daudzums var mainīt? Varbūt tas ir nepieciešams kādai pārtikas ķīmijas reakcijai, par kuru man nav ne mazākās nojausmas...

Šokolādes mafini ar kanēli

Gustavs kārtējo reizi vēlējās šokolādes mafinus. Pārmaiņas pēc izvēlējos recepti ar kanēli, ko atradu grāmatā "1 Mix, 100 Muffins". Gustavs šos mafinus slavēja jau pēc pirmā kumosa un teica, ka visas pārējās receptes neesot labas. Nu ko tu šokolādes mīļotājam padarīsi!

12 mafinu pagatavošanai bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

1 1/2 krūzes miltu,
1/2 krūzes nesaldināta kakao,
1 ēdamkarote cepamā pulvera,
1/2 tējkarotes kanēļa,
1/8 tējkarotes sāls,
1/2 krūze gaiši brūna cukura,
1 krūze pussaldo šokolādes gabaliņu,
2 lielas olas,
1 krūze piena,
6 karotes izkausēta un atdzesēta sviesta.

Pagatavošana

Lielā bļodā izsijā miltus, kakao, cepamo pulveri, kanēli un sāli. Pievieno cukuru un šokolādes gabaliņus. Citā bļodā sakuļ olu ar pienu un sviestu. Miltainās masas vidū ielej šķidro masu un uzmanīgi samaisa. Mīklu salej formiņās un cep iesildītā krāsnī 400F / 200C temperatūrā aptuveni 20 minūtes.

Puikām šie mafini ļoti garšoja. Man virskārta šķita par sausu, bet pārējā daļa bija patīkami baudāma. Cepšanas laikā visa virtuve smaržoja pēc šokolādes un kanēļa. Man bija beigušies pussaldie šokolādes gabaliņi, tādēļ izmantoju tumšās šokolādes gabaliņus. Manuprāt tas mafinu garšu tikai uzlaboja - tie bija mazāk saldi, vairāk šokolādīgi, un domāju, ka garšielas jebkurā gadījumā vairāk izceļas uz rūgtākas šokolādes fona.

Starp citu, mani fascinē brūnais cukurs - atšķirībā no smalkā cukura, kas vienkārši sabirst un paliek, kur bijis, krūzē ar karoti ielikts brūnais cukurs turpina neprognozējami kustēties kā tāds simtkājis! Būs man kādreiz tas jānofilmē un jums visiem jānodemonstrē.

Mafini ar šokolādes gabaliņiem

Grāmatas "1 Mix, 100 Muffins" pirmā recepte šķita ļoti pieskaņota šomēnes aprakstītajiem cepumiem, tādēļ izvēlējos tieši šo. Un nebiju vīlusies!

12 mafinu pagatavošanai bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

2 krūzes miltu,
1 ēdamkarote cepamā pulvera,
1/8 tējkarotes sāls,
1/2 krūzes cukura,
1 krūze šokolādes gabaliņu,
2 lielas olas,
1 krūze piena,
6 ēdamkarotes izkausēta un atdzesēta sviesta,
1 tējkarote vaniļas ekstrakta.

Pagatavošana

Lielā bļodā samaisa miltus, cepamo pulveri un sāli. Pievieno cukuru un šokolādes gabaliņus. Citā traukā sakuļ olas, tām pievieno pienu, sviestu un vaniļas ekstraktu. Miltainās masas vidū ielej šķidro masu un uzmanīgi samaisa.  Cep iesildītā krāsnī 400F / 200C temperatūrā aptuveni 20 minūtes.

Šie mafini sanāca ne pārāk lieli, vizuāli pievilcīgi un ļoti garšīgi. Šo mafinu konsistence ir bagātīga un koncentrēta, tie nav mīksti un gaisīgi. Bērniem patika. Man arī :)

Cepumi ar šokolādes gabaliņiem

Šo recepti atradu grāmatā "Muffins & Bakes: A collection of over 100 essential recipes". Receptes ilustrācijā bija redzami šokolādes cepumi ar šokolādes gabaliņiem, bet, jau pārlasot recepti, bija skaidrs, ka cepumi nebūs brūni, jo no šokolādes gabaliņiem vien tādu rezultātu panākt nevar.

12 cepumu pagatavošanai bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

7 oz / 200 g sviesta + papildu sviests ietaukošanai,
7 oz / 200 g / 1 krūze smalka cukura,
1/2 tējkarotes vaniļas ekstrakta,
1 liela ola,
8 oz / 225 g / 1 1/2  krūzes miltu,
šķipsniņa sāls,
1 tējkarote sodas,
4 oz / 115 g / 2/3 krūzes baltās šokolādes gabaliņu,
4 oz / 115 g / 2/3 krūzes pussaldās šokolādes gabaliņu.

Pagatavošana

Izkausē sviestu un lielā bļodā sakuļ ar cukuru un vaniļas ekstraktu. Pakāpeniski pievieno olu un sakuļ. Maisījumā iesijā miltus, sāli un sodu un uzmanīgi samaisa. Iecilā abu veidu šokolādes gabaliņus. Ar deserta karoti mīklu sadala uz ar sviestu ieziesta cepamā papīra, atstājot pietiekoši lielas atstarpes, lai cepumi varētu izplesties. Cep iesildītā krāsnī 350F / 180C temperatūrā 10-12 minūtes.

Gatavojot cepumus, Gustavs mani iztraucēja un es kļūdas pēc sodas vietā mīklai pievienoju cepamo pulveri. Droši vien tādēļ cepumi izdevās daudz lielāki, nekā biju gaidījusi. Bet garšoja labi, lai gan protams, kā jau kārtīgi amerikāņu cepumi, tie bija ļoti saldi.

Vistas gaļa ar saldskābo mērci ķīniešu gaumē

Atklāti sakot, man siekalas mutē saskrēja, šo recepti grāmatā "Best Ever Chinese: A Collection of Over 100 Essential Recipes" vien ieraugot. Patīk man tādi saldskābie dārzenīši un pie rīsiem arī ļoti labi piestāv.

Aptuveni 4 - 6 porcijām bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

1 lb / 450 g gabaliņos sagrieztas liesas vistas gaļas,
5 ēdamkarotes augu vai zemesriekstu eļļas,
1/2 tējkarotes sasmalcināta ķiploka,
1/2 tējkarotes sasmalcinātas svaigas ingvera saknes,
1 gabaliņos sagriezts zaļais saldais pipars,
1 gabaliņos sagriezts sīpols,
1 smalki sagriezts burkāns,
1 tējkarote sezama eļļas,
1 ēdamkarote smalki sagrieztu lociņu
Marinādei
2 tējkarotes ne pārāk stipras sojas mērces,
1 tējkarote Shaoxing rīsu vīna,
šķipsniņa balto piparu,
1/2 tējkarotes sāls,
sezama eļļa
Mērcei
8 ēdamkarotes rīsu etiķa,
4 ēdamkarotes cukura,
2 tējkarotes ne pārāk stipras sojas mērces,
6 tējkarotes tomātu kečupa.

Pagatavošana

Vistas gaļu un marinādes sastāvdaļas samaisa bļodā un marinē vismaz 20 minūtes. Lai pagatavotu mērci, pannā uzsilda rīsu etiķi, pievieno cukuru, sojas mērci un tomātu kečupu. Maisa, kamēr cukurs izkūst, tad noņem pannu no uguns. Wok pannā vai kādā citā dziļā pannā uzsilda 3 ēdamkarotes eļļas un, ik palaikam apmaisot, apcep vistas gabaliņus zeltaini brūnus, tad noņem tos no uguns. Tīrā Wok vai kādā citā dziļā pannā uzsilda atlikušo eļļu un apcep ķiplokus un ingveru, līdz tie sāk smaržot. Pievieno dārzeņus un cep 2 minūtes. Pievieno vistas gaļu un cep 1 minūti. Tad pievieno mērci, sezama eļļu un lociņus, samaisa un pasniedz ar rīsiem.

Šī ēdiena gatavošana bija kā patīkams piedzīvojums. Nekad nebiju domājusi, ka man tik ļoti patiks ceptu ķiploku smarža! Tas man tagad ir viens no mīļākajiem virtuves aromātiem. Arī citus ēdienus gatavojot, cenšos ķiplokus nedaudz apcept, jo tad aromāts ir pavisam citāds un daudz bagātāks, nekā zupā vai sautējumā pievienotiem ķiplokiem.

Manu virtuves aromātu topā tagad ir arī sezama eļļa. Tiklīdz attaisīju pudelīti, tā viss dzīvoklis sāka smaržot pēc sezama! Tagad ik pa laikam domāju, kādos ēdienos vēl šo eļļu varētu iemānīt, lai tikai sajustu šo aromātu. Diemžēl ar katru nākamo reizi eļļas smarža samazinās.

Rīsu etiķi nopirku blakus veikalā, bet Shaoxing rīsu vīnu gan mūsu rajonā atrast nevarēju. Visdrīzāk to pārdod Čainataunā, bet tad droši vien tikai naudu izmestu un nezinātu, kur atlikumu likt. Aizstāju to ar cepšanai domāto baltvīnu. Zemesriekstu eļļu arī nemeklēju, izlīdzējos ar ikdienā lietoto augu eļļu.

Diemžēl Wok pannas man arī pagaidām nav. Būs algots darbs, būs arī Wok panna un citi virtuves brīnumi. ;)

"Snickerdoodle" vilcienkūka

Gustavam ļoti patīk vilcieni, tādēļ nolēmu izmēģināt ASV ražoto "Nordic Ware" pannu, kurā var izcept lokomotīvi un 8 vagonus. Likās ļoti daudzsološi, bet rezultāts pēc pāris izmēģinājumiem joprojām ir diezgan pašvaks un nefotogēnisks, tādēļ nofotogrāfēju tikai pašu pannu. Izmantoju "Snickerdoodle Train" recepti, kas bija pievienota pannai.

Vienai pannai bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

1 1/4 krūzes miltu,
1 krūze cukura,
1 tējkarote cepamā pulvera,
1/2 tējakrotes sodas,
1/2 tējkarotes sāls,
1/2 tējkarotes kanēļa,
1/2 krūzes sviesta,
1/2 krūzes skābā krējuma,
2 olas,
1 tējkarote vaniļas,
1/4 tējkarote mandeļu ekstrakta.

Pagatavošana

Ietauko pannu un izkaisa ar miltiem. Lielā bļodā samaisa miltus, cukuru, cepamo pulveri, sodu, sāli un kanēli. Citā bļodā samaisa izkausētu sviestu, skābo krējumu, olas, vaniļu un mandeļu ekstraktu. Sakuļ ar mikseri. Skābā krējuma masu pievieno miltainajai masai un atkal sakuļ. Mīklu ar karoti uzmanīgi iecilā pannas nodalījumos. Cep iesildītā krāsnī 325F temperatūrā 20-27 minūtes.

Garša ir interesanta, īpatnēja, bet ļoti salda. Neko tādu Latvijā nekad nebiju ēdusi! Pat nezinu, kā lai vārdu "snickerdoodle" iztulko. Bet diemžēl man pagaidām nav izdevies vilciena sastāvu no pannas izdabūt laukā puslīdz cienīgā izskatā. Varbūt, ja es pannas sagatavošanā izmantotu ASV populāro "PAM", kūka izdotos perfekta, bet man ir bail to lietot.

Gustavam gan nav iebildumu, ne pret vilciena garšu, ne arī izskatu. Viņš ik pa laikam prasa, lai cepu vēl, bet kādam tas ārprātīgais saldums ir jāapēd un es tādai kaloriju bumbai pagaidām neesmu gatava.

Sīpolu mizās krāsotas Lieldienu olas

Manuprāt, katram latvietim ir skaidrs, kā Lieldienu olas var nokrāsot, izmantojot dabiskus līdzekļus. Nepieciešamās sastāvdaļas sāku krāt jau ap Ziemassvētkiem, jo Bruklinā jau nav kā Ogrē, kur sīpolu mizas pirms Lieldienām ir nopērkamas tirgū.

Pagājušajā gadā man nebija marles, tādēļ olas izvārīju katlā ar sīpolu mizām, tās atsevišķi "neiesaiņojot". Visas olas iznāca skaistā, bet viendabīgā krāsā. Arī šogad marli nekur nevarēju atrast, bija tikai speciāli apstrādāta medicīniskā saite, kas šķita virtuvē nelietojama, tādēļ izlīdzējos ar kokvilnas auduma gabaliņiem.

Nekādu pļavas augu vai meža sūnu man nebija, tādēļ papildu skaistināšanai izmantoju seleriju lakstus. Izdevās ļoti labi! Gustava skolasbiedru mammām un skolotājām bija ko nobrīnīties! Vienīgais cilvēks, kas iepriekš bija redzējis sīpolu mizās krāsotas olas, bija rokdarbu skolotāja no Šrilankas. Viņi olas krāsojot arī sarkano sīpolu mizās.

Ik pa laikam domāju, ka vajadzētu par Lieldienu olu krāsošanu uzrakstīt kādiem no amerikāņu vecākiem domātajiem žurnāliem vai varbūt kādiem ēdienu gatavošanas šoviem. Apnicis skatīties, kā visur ASV Lieldienu olas tiek krāsotas ar veikalā nopērkamām krāsām. Nekāda pārsteiguma momenta! Un cik tādas olas ir veselīgas, nezinu.

Mazliet ķīniski brokoļi ar vistas gaļu

Jau labu laiku gribēju iemācīties pagatavot brokoļus. Vīrakungam garšo ķīniešu brokoļi ar vistas gaļu, tādēļ izvēlējos šo recepti no www.foodnetwork.com.

Aptuveni 4 porcijām bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

1 lb gabaliņos sagrieztas vistas filejas,
3 sīpolloku (scallions) baltā daļa, sagriezta
2 sasmalcinātas ķiploku daiviņas,
1 collas garš sasmalcināts nomizotas ingvera saknes gabaliņš,
1 ēdamkarote sojas mērces,
2 ēdamkarotes cukura,
1 ēdamkarote + 1 tējkarote kukurūzas cietes,
1 1/4 tējkarotes sāls,
1 ēdamkarote sausā šerija,
1 ēdamkarote tumšas sezama eļļas,
aptuveni 1/3 krūzes ūdens,
3 ēdamkarotes augu eļļas,
5 līdz 6 krūzes brokoļu (nomizoti un sagriezti kātiņi un vidēja izmēra ziedkopas),
3/4 līdz 1 tējkarote čili skaidiņu (pēc vēlēšanās),
1 ēdamkarote hoisin mērces,
sezama sēkliņas un/vai lociņi gatavā ēdiena pārkaisīšanai (pēc vēlēšanās).

Pagatavošana

Vidēja izmēra bļodā samaisa vistas gabaliņus, sīpolloku balto daļu, aptuveni pusi ķiploku un ingvera, sojas mērci, cukuru, 1 tējkaroti kukurūzas cietes, 1 tējkaroti sāls, šeriju un sezama eļļu. Maisījumu marinē istabas temperatūrā aptuveni 15 minūtes. Atlikušo kukurūzas cieti sajauc ar 1/3 krūzes ūdens.

Lielā pannā uzsilda 1 ēdamkaroti eļļas, pievieno brokoļu kātiņus un apmaisot cep aptuveni 30 sekundes. Tad pievieno brokoļu ziedkopas, atlikušos ķiplokus un ingveru, 2 ēdamkarotes ūdens, 1/4 tējkarotes sāls un piparus. Visu, ik pa laikam apmaisot, cep aptuveni 2 minūtes, līdz brokoļi kļūst koši zaļi, bet ir vēl kraukšķīgi. Pārliek uz šķīvja.

Notīrītā pannā uzsilda 2 ēdamkarotes eļļas, pievieno vistas gaļas gabaliņus un čili skaidiņas (ja tās lieto). Ik pa laikam apmaisot, cep aptuveni 3 minūtes, līdz vistas gaļa vairs neizskatās jēla un kļūst mazliet brūna. Liek klāt hoisin mērci, brokoļus un apmaisa. Pārlej ar kukurūzas cietes maisījumu un uzvāra, lai sacietē. Ja nepieciešams, mērcei pievieno vairāk ūdens. Pēc garšas pievieno sāli un piparus. Ēdienu pārliek uz šķīvja un pārber ar sezama sēkliņām un/vai lociņiem. Pasniedz ar rīsiem.

Man tajā dienā prāts vairāk nesās uz griķiem. Brokoļu bija vairāk, nekā receptē nepieciešams, tādēļ tos nedaudz pasildīju uz pannas un liku klāt. Man patīk, ka pēc šīs metodes gatavotie brokoļi neizjūk un ir kraukšķīgi.

Nākamreiz čili skaidiņas gan klāt nelikšu vai likšu pavisam maz. To garša ir pārāk spēcīga un nomāc visu pārējo, turklāt bērniem arī tāds ēdiens neder. Vārot vistas zupu, es parasti tajā izpeldinu mazu kripatiņu čili piparu, un tas uzlabo ēdiena garšu, bet šajā receptē ieteiktā gandrīz tējkarote gan ir par daudz.

Šerija man protams nebija, bet domāju, ka tā vietā marinādē var likt arī ēst gatavošanai domāto vīnu. Nezinu, vai bija kāda jēga pirkt hoisin mērci. Tā man tagad stāv ledusskapī otrreiz vaļā neattaisīta. Mani kārtējo reizi atbaida tas, ka šai mērcei ir klāt pievienota karameļu un sarkanā (Nr. 40) krāsviela. Nu varēja taču bez tām iztikt, citādāk man te sanāk ne tikai mazliet ķīniski, bet arī mazliet ķīmiski brokoļi ar vistas gaļu.

Liellopu gaļas sautējums burgundiešu gaumē

Lai pagatavotu makaronus ar saulē žāvētu tomātu un garšvielu mērci, bija jāiegādājas oregano, un tā iesaiņojumā atradu šo liellopu gaļas sautējuma recepti. Par to man bija liels prieks, jo sautējumi man garšo, liellopu gaļa jau saldētavā glabājās un man kā reizi nebija, kur izmantot pāri palikušo svaigo oregano. Es vispār nesaprotu, kā lai garšvielas ilgāk saglabā svaigas?

Sautējumam bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

1 ēdamkarote sasmalcināta svaiga majorāna,
2 tējkarotes sasmalcināta svaiga oregano,
2 krūzes kubiciņos sagrieztu kartupeļu,
2 mārciņas kubiciņos sagrieztas liellopu gaļas,
6 gabalos sagriezti burkāni,
2 lielās šķēlēs sagriezti sīpoli,
2 ēdamkarotes sasmalcinātu ķiploku,
1 krūze šķēlītēs sagrieztu seleriju,
1 krūze šķēlītēs sagrieztu sēņu,
1 krūze sarkanvīna.

Nevarēju atrast svaigu majorānu, tādēļ izlīdzinājos ar sakaltēto. Nekādus smalkus vīnus nevaru atļauties, jo īpaši, ja ēdājs vizdrīzāk būs tikai viens, tādēļ lietoju speciālo, ēdieniem domāto, no tuvākā pārtikas veikala. Sīpolus gan sasmalcināju kārtīgi, jo man tā laiskā lielos gabalos griešana ir sveša.

Pagatavošana

Lielā katlā uz lielas uguns aptuveni 5 minūtes apbrūnina liellopu gaļas gabaliņus. Noņem liellopu gaļu no uguns. Aptuveni 3 minūtes sautē burkānus, selerijas, sīpolus un ķīplokus. Pievieno liellopu gaļu, kartupeļus, vīnu un ūdeni, tikko nosedzot dārzeņus. Uzliek vāku un ievieto 375 F / 190 C temperatūrā iesildītā krāsnī uz 1 stundu. Pievieno sēnes, oregano, majorānu un, pēc garšas, sāli un piparus. Viegli apmaisa un ievieto krāsnī vēl uz 15 - 20 minūtēm.

Pirmo reizi šo sautējumu gatavoju vakarā, kad bērni jau gulēja. Atklāti sakot, nezinu, cik ilgi sautējums krāsnī bija sautējies, jo ne virtuves taimera zvanu, ne arī pie auss noliktā mobilā telefona signālu es nedzirdēju. Pamodos pēc pusnakts, kāds jau bija izslēdzis krāsni. Svaigais oregano, kas uz virtuves galda pacietīgi gaidīja, vairs svaigs neizskatījās, tādēļ nācās lietot sakaltēto.

Nākošajā rītā man bija bail prasīt, kurš tad krāsni izslēdza - vīrs vai vīramāte. Bet, dīvainā kārtā, neviens man arī neko neaizrādīja. Varbūt novērtēja ieguldīto darbu? Nezinu. Bet ēdiens man pietika visai nedēļai. Visa māja smaržoja gan gatavojot, gan arī katrā nākamajā reizē sildot. Gaļa bija kā iebalzamēta un garšoja vienlīdz labi visu nedēļu. Gustavs arī teica, ka ļoti labi smaržo, bet pagaršot paprasīja tikai tad, kad jau pēdējo porciju biju izēdusi.

Es arī nemaz viņam ar šo ēdienu neuzbāzos, jo, atklāti sakot, man visa tā vīna piešprice kārtīgi mulsina. Vai bērniem vipār tādus ēdienus var dot? Es gan domāju, ka nekāds alkohols tur pāri nevarēja būt palicis, jo citādi, es kā cilvēks, kas reibst pat no "Ekselences" saldējuma ar Rīgas Melnā balzama garšu, būtu to sajutusi.

Garšoja labi, tomēr nepameta sajūta, ka īsti veselīga šāda pārtika gan nevarētu būt. Manam šķīvja vidū uzbērtajam sautējuma "pilskalnam" ātri vien apkārt saplūda ar taukainu spīdumu pārklāti "aizsargūdeņi". Vēl pavisam nesen ASV ziņās teica, ka sarkanās gaļas lietošana pārtikā saīsinot cilvēka mūžu. Vai tas atbilst patiesībai, nu gan nezinu...

Ātrais tapiokas pudiņš

Tapiokas pudiņu aprakstīt gatavojos jau sen, bet vairākas reizes pēc kārtas kārdinājums bija tik liels, ka pirms ķeršanās pie lielās karotes aizmirsu gatavo saldēdienu nofotografēt. Pagatavošanai izmantoju recepti, ko atradu uz "Reese Instant Granulated Tapioca" paciņas.

Fotogrāfijā redzamajai porcijai bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

3 ēdamkarotes "Reese" granulētās tapiokas,
1/3 krūzes cukura,
1 sakulta ola,
3 krūzes piena,
1 tējkarote vaniļas.

Pagatavošana

Tapioku, cukuru, pienu un olu samaisa kopā vidēja izmēra pannā un ļauj 5 minūtes iestāvēties. Pēc tam uz vidējas uguns, bieži apmaisot, silda, kamēr maisījums sāk vārīties. Tad to noņem no uguns un iemaisa vaniļu. Pārlej citā traukā un liek atvēsināties ledusskapī uz 20 minūtēm. Šokolādes pudiņu gatavo pēc šīs pašas receptes, bet, kad maisījums ir tikko noņemts no plīts, izkausē tajā puskrūzi šokolādes gabaliņu.

Esmu jau vairākas reizes izmēģinājusi gan šī pudiņa vaniļas, gan arī šokolādes variantu. Mans vienīgais iebildums kārtējo reizi ir pret cukura daudzumu. Manuprāt to pavisam noteikti vajadzētu samazināt, jo īpaši, ja tiek izmantoti saldināti šokolādes gabaliņi.

Šokolādes mafini ar šokolādes krēmu

Ja kāds vēlas iepriecināt šokolādes mīļotāju Valentīndienā, tad šī recepte būs īstā! Šie mafini ir ar ļoti bagātīgu šokolādes garšu. Atgādina Martas Stjuartes recepti, ko aprakstīju decembrī, bet šī man patika labāk, turklāt krēms ir vienkārši pagatavojams un garšo fantastiski! Noteikti to varēšu izmantot arī citos saldajos ēdienos. Recepti atradu grāmatā "Muffins & Bakes: A Collection of Over 100 Essential Recipes".

12 mafinu pagatavošanai bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

3 1/2 ēdamkarotes mīksta margarīna,

4 oz / 115 g / 1/2 krūzes brūnā cukura,

2 lielas olas,

4 oz / 115 g / 3/4 krūzes miltu,

1/2 tējkarotes sodas,

1 oz / 25 g / 1/4 krūzes nesaldināta kakao,

4 fl oz / 125 ml / 1/2 krūzes skābā krējuma,

  krēmam

4 1/2 oz / 125 g pussaldas šokolādes,

2 ēdamkarotes smalka cukura,

5 fl oz / 150 ml / 2/3 krūzes skābā krējuma.

Pagatavošana

Margarīnu, cukuru, olas, miltus, sodu un kakao lielā bļodā sakuļ ar mikseri. Ar metāla karoti iecilā skābo krējumu. Mīklu lej formiņās un cep iesildītā krāsnī 350 F / 180 C temperatūrā 20 minūtes vai līdz mafini sacietē.

Lai pagatavotu krēmu, šokolādi sadala gabaliņos un ūdens peldē, ik pa laikam apmaisot, izkausē. Pagaida, līdz šokolāde nedaudz atdziest, un tad tajā iemaisa cukuru un skābo krējumu. Krēmu uzziež uz atdzisušiem mafiniem, un mafinus pirms pasniegšanas patur ledusskapī. Krēmu var arī pārkaisīt ar rīvētu šokolādi vai ko citu, kas nu mājās garšīgs un dekoratīvs ir atrodams.

Margarīna mums nebija, tādēļ to aizstāju ar sviestu. Arī nesaldinātais kakao jau gāja uz beigām, tādēļ nācās lietot pusi uz pusi kakao un "Nesquik". Mafini pēc izmēra sanāca maziņi, bet šai receptei ļoti atbilstoši. Mīklas konsistence, droši vien krējuma dēļ, bija patīkami tumīga, kā Martas Stjuartes receptē.

Šie mafini pavisam noteikti nonāk manu iecienītāko mafinu sarakstā, kur šobrīd jau atrodas virtuļmafini, mafini ar piparkūku garšu un trīskāršās šokolādes mafini! Pagatavošana bija ļoti vienkārša un rezultāts - pasakains! Mafini bija ideālā saldumā, un krēms atgādināja bagātīgu šokolādes saldējumu ar patīkamu skābumiņu. Mmmm!

Šokolādes mafini ar amerikāņu zefīra gabaliņiem

Gustavs bija ievērojis, ka amerikāņu bērni ziemā dzer kakao ar zefīra gabaliņiem un vasarā lielākus zefīrus uzsprauž uz kociņiem un cep uz ugunskura uguns. Nopirku viņam paciņu ar zefīriem, bet viņam tie negaršoja. Amerikāņu zefīrs Latvijas zefīram ne tuvu klāt nestāv, bet kaut kur tas bija jāizlieto, tādēļ uzcepu šokolādes mafinus ar zefīra gabaliņiem pēc receptes, ko atradu grāmatā "Chocolate: Over 100 Temptingly-Tasty Dishes".

12 mafiniem bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

5 ēdamkarotes nesālīta sviesta,
2 krūzes miltu,
6 ēdamkarotes nesaldināta kakao,
3 tējkarotes cepamā pulvera,
6 ēdamkarotes smalka cukura,
1/2 krūzes piena šokolādes gabaliņu,
1/4 krūzes mini zefīra gabaliņu,
1 liela ola,
1 1/4 krūzes piena.

Pagatavošana

Ūdens peldē izkausē sviestu un atdzesē. Lielā bļodā izsijā miltus, kakao un cepamo pulveri. Iemaisa cukuru, šokolādes gabaliņus un zefīra gabaliņus. Citā bļodā sakuļ olu, pienu un izkausēto sviestu. Šķidro masu uzmanīgi iemaisa miltainajā masā. Mīklu salej formiņās un cep iesildītā krāsnī 375 F / 190 C temperatūrā 20 - 25 minūtes.

Jāsaka, ka šie mafini garšas ziņā īpaši nesajūsmināja. Tie nebija slikti, bet mani nepārsteidza. Varētu dot 2 vai 3 zvaigznes no 5. Droši vien traucēja tas, ka man ir aizspriedumi pret produktiem, kas satur krāsvielas, un šo zefīru sastāvā, lai gan tie bija balti, bija zilā krāsa (blue 1). Nu kādēļ bērniem domātos produktos, un pārtikā vispār, tas ir nepieciešams? Kādēļ amerikāņiem ir tik svarīgi, lai viņu produkti būtu kādā konkrētā krāsas tonī?

Diemžēl man ir grūti iedomāties, ka ASV krāsvielu izmantošana tiktu izskausta - tas apdraudētu pārāk daudz amerikāņu zīmolu, tai skaitā M&M'S. Viņu tradicionālās dzimšanas dienu tortes ir parasti kūku gabali ar ziliem, rozā, dzelteniem vai kādiem citiem krēmiem. Arī valsts karoga krāsas ir tādas, ko ar nekaitīgām krāsvielām atveidot ir grūti.

Latvijā tiek stāstīts, ka krāsvielas un citas ķimikālijas var ietekmēt cilvēku un jo īpaši mazu bērnu veselību un uzvedību, bet ASV par to netiek plaši sludināts. Pat vecākiem domātos žurnālos tiek demonstrētas receptes ar melniem Helovīna krēmiem! Vairāk tiek stāstīts par medikamentiem, kas var palīdzēt regulēt bērnu uzvedību, nevis pārtikai pievienotajām ķimikālijām, kas, iespējams, ir šādu uzvedību izraisījušas.

Ja zefīros nebūtu krāsvielu, mafiniem dotu 3 zvaigznes, bet citādi - tikai 2. Tā, lūk!

Makaroni ar saulē žāvētu tomātu un garšvielu mērci

Droši vien ir radies iespaids, ka mēs te, Amerikā, tikai saldumus vien ēdam, bet tā nu gan tas nav! Esmu izmēģinājusi vairākas silto ēdienu receptes, bet to aprakstīšana prasa ilgāku laiku un pagatavošana ir daudz dārgāka, jo bieži vien ir nepieciešamas tādas sastāvdaļas, kuru mums mājās nav un kuras ātri maitājas vai paliek pāri.

Man ļoti gribas iemācīties lietot "nelatviskās" garšvielas, tādēļ kā vienu no pirmajām izmēģināju recepti "Makaroni ar saulē žāvētu tomātu un garšvielu mērci", ko atradu grāmatā "Best Ever Pasta: A Collection of Over 100 Essential Recipes". Saulē žāvēti tomāti man kā reizi mājās bija, bet nezināju, ko ar tiem iesākt.

4 porcijām bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

3 oz / 85g saulē žāvētu tomātu (ne eļļā),
24 fl oz / 750 ml / 3 krūzes verdoša ūdens,
2 ēdamkarotes olīveļļas,
1 smalki sagriezts sīpols,
2 lielas smalki sagrieztas ķiploka daiviņas,
2 ēdamkarotes smalki sagrieztu svaigu pētersīļu,
2 tējkarotes smalki sagriezta svaiga oregano,
1 tējkarote smalki sagriezta svaiga rozmarīna,
sāls un pipari
12 oz / 350 g sausu fusilli makaronu,
10 sasmalcinātas svaiga bazilika lapas,
3 ēdamkarotes svaigi rīvēta Parmas siera.

Pagatavošana

Žāvētos tomātus uz 5 minūtēm patur bļodā aplietus ar vārītu ūdeni. Ar perforētu karoti izņem vienu trešdaļu tomātu no bļodas un sagriež gabaliņos. Pārējos tomātus un ūdeni sablenderē.

Uz mērenas uguns palielā pannā uzkarsē eļļu un aptuveni 5 minūtēs maigi apcep sīpolus, līdz tie paliek mīksti. Pievieno ķiplokus un cep, līdz ķiploki tikko sāk mainīt krāsu. Pievieno sablenderēto masu un tomātu gabaliņus. Gaida, kamēr masa sāk burbuļot, uzliek vāku un vāra uz nelielas uguns 10 minūtes. Iemaisa garšvielas un pievieno sāli un piparus. Vāra uz nelielas uguns 1 minūti un tad noņem no uguns.

Sālsūdenī izvāra makaronus, līdz tie ir mīksti, bet vēl pietiekoši stingri (al dente). Nosusina un uzliek uz silta šķīvja. Uz īsu brīdi uzsilda mērci un pārlej to pār makaroniem, pievieno baziliku un viegli samaisa. Pārkaisa ar Parmas sieru un ēd nekavējoties.

Garša bija fantastika! Notika absolūta teleportācija pilnīgi citā dimensijā! Momentā atsauca atmiņā ceļojumu uz Romu, vislabākos jelkad baudītos itāliešu ēdienus un, atklāti sakot, Ogrē ēsto "Debešķīgo" "Čili picas" picu. Nekādas gaļas klāt nebija un arī nevajadzēja! Garša bija tik bagātīga, ka nekā netrūka - apmierinātība pilnīgā!

Man pat nebija olīveļļas un receptē izlīdzējos ar parasto augu eļļu. Arī siers man bija nevis svaigi rīvēts, bet gan jau sasmalcināts. Un svaigu baziliku mūsu rajonā nevarēju atrast, tādēļ lietoju kaltētu. Toties oregano un rozmarīns man bija svaigi! Griezu lēnām un izbaudīju šo divu man nepazīstamo garšvielu smaržas un garšas nianses! Rozmarīns man ne tikai vizuāli, bet arī smaržas ziņā atgādināja egļu skujas ... ar rozēm.

Pētersīļu garša, maigi sakot, nav no manām iecienītākajām, bet šajā receptē tie man nemaz netraucēja, lai gan sākotnēji par to ļoti baiļojos. Turklāt tos bija jālieto daudz lielākā proporcijā, nekā citas garšvielas! Laikam beidzot atradu pētersīļiem īsto vietu: kopā ar tomātiem!

Bet es brīdinu: šī nav tā mērce, kuru var pārliet makaroniem un tad atstāt kaut kur galda vidū, lai cilvēki pusdienu vai vakariņu gaitā sevi apkalpo. Lai izbaudītu garšu un smaržu buķeti, šis ēdiens ir jāēd nekavējoties - makaronus nedrīkst pārvārīt un, ja ēdiens ir paredzēts vēlākam laikam, tad mērce ir jāglabā atsevišķi no makaroniem un jāsilda atsevišķi! Atdzisis sajaukts ēdiens garšo vienkārši briesmīgi un pēc uzsildīšanas labāks nepaliek! Varbūt garšvielas ātri maitājas?

Es mērci glabāju atsevišķi ledusskapī, un nākamajā dienā ar svaigiem al dente makaroniem tā garšoja gandrīz tikpat labi, kā tūlīt pēc pagatavošanas, bet tā daļa, ko, aizņemtībā ar bērniem, biju sajauktu atstājusi uz šķīvja, gan nebija lietojama.

Tā kā žāvētie tomāti bija palikuši pāri, pēc dažām dienām pagatavoju šo mērci vēlreiz - šoreiz ar olīveļļu un svaigu baziliku, bet kaut kā nespēju to pa īstam izbaudīt. Bazilika lapas smaržoja fantastiski un tik spēcīgi, kā puķes, bet to garša un konsistence man bija pavisam sveša - ēdot domāju tikai par to, ka man mutē ir kaut kādas nezināmas lapas. Nu nespēju atbrīvoties...

Agrāk man nemaz prātā nebija ienācis, ka žāvētos tomātus ir ūdenī jāatmiekšķē. Un kā tad tur īsti ir: saulē žāvēti, kaltēti vai vītināti tomāti?

Elementāri un pārsteidzoši garšīgi sparģeļi

Pēc svētkiem gribējās kaut ko zaļu, atsvaidzinošu un attīrošu. Sparģeļus iepriekš biju pirkusi tikai vienu reizi, un toreiz pēc žurnāla "Parents" receptes pagatavoju makaronus ar sparģeļiem un citiem dārzeņiem. Nebija slikti, bet parākā sajūsmā arī nepaliku. Bet šoreiz sparģeļi uz mani tā skatījās, ka domāju -  ir jāpaņem.

Kad sparģeļi jau bija ledusskapī pavadījuši piecas dienas un tuvojās "ka tik nesamaitājas" satraukums, www.foodnetwork.com mājas lapā steigā atradu elementāru recepti, ko vairāk nekā divi simti cilvēku bija novērtējuši ar 5 zvaigznēm.

Sastāvdaļas ir tikpat elementāras, kā pati recepte: 1 buntīte sparģeļu, olīveļļa, sāls un pipari.

Sparģeļus nomazgā, nogriež kokaino rozīgo daļu un, kur ir biezāka miziņa, nomizo. Cepamo pannu izklāj ar sviestpapīru un uz tā vienā kārtā vienu blakus otram izkārto sparģeļus. Apslaka tos ar olīveļu un izviļā, lai pārklājas ar olīveļļu no visām pusēm. Pārkaisa ar sāli un pipariem un liek iesildītā krāsnī 400 F / 200 C temperatūrā uz 25 minūtēm, līdz sparģeļi ir mīksti, bet vēl kraukšķīgi.

Garšoja absolūti neiedomājami un vienkārši fantastiski! Pat šķiet, ka vienā pašā sparģelī bija vismaz trīs dažādas garšas - atkarībā no tā, cik brūns, zaļš vai pat melns tas bija! Atklāti sakot, mazie piedegušie (un droši vien ne pārāk veselīgie) melnumiņi man patika pat gandrīz vislabāk, jo atgādināja kraukšķīgu cepto kartupeļu garšu.

Neviens cits mūsmājās tos neizmēģināja, bet vīrs vairākas reizes mudināja Gustavu, ka viņam tādi dārzeņi ir jāēd. Par to vien bija liels prieks! Nezinu, vai vīrieši kaut ko tādu ēstu, bet es labi varētu iedomāties trīsdesmitgadīgas draudzenes niekojamies ar sparģeļiem. :) Ņammm! Gribu vēl!