Pirms pāris nedēļām iegādājos grāmatu "Muffins & Bakes: A Collection of Over 100 Essential Recipes" un uzreiz izmēģināju vienu no receptēm: doughnut muffins, tātad virtuļmafinus. Gustavam ļoti garšo baltie "Dunkin' Donuts" virtuļi ar šokolādes glazūru un krāsainajām "skaidiņām", tomēr īpaši necerēju, ka viņš šos mafinus ēdīs.
12 mafiniem bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:
6 oz / 175 g sviesta,
7 oz / 200 g / 1 krūze smalka cukura,
2 lielas olas,
13 oz / 375 g / 2 1/2 krūzes miltu,
3/4 ēdamkarotes cepamā pulvera,
1/4 tējkarotes sodas,
šķipsniņa sāls,
1/2 tējkarotes svaigi malta muskatrieksta,
9 fl oz / 250 ml / 1 krūze piena,
mafina virskārtai
3 1/2 oz / 100 g / 1/2 krūzes smalka cukura,
1 tējkarote kanēļa,
2 ēdamkarotes izkausēta sviesta.
Pagatavošana
Bļodā sakuļ sviestu ar cukuru un, ik reizi kārtīgi sakuļot, pakāpeniski pievieno jau nedaudz sakultas olas. Citā bļodā izsijā miltus, cepamo pulveri, sodu, sāli un malto muskatriekstu. Pusi miltainās masas un pusi piena pievieno šķidrajai masai un, uzmanīgi cilājot, samaisa. Tad pievieno atlikušo miltaino masu un pienu un atkal uzmanīgi samaisa. Masu iepilda formiņās un cep iesildītā krāsnī 350 F / 180 C temperatūrā 15 - 20 minūtes. Kad mafini ir gatavi un tikko izņemti no krāsns, tos apziež ar sviestu un pārkaisa ar cukura un kanēļa maisījumu.
Lai gan mafinu nosaukuma un cukurainās virskārtas dēļ uz tiem lielas cerības neliku, biju ļoti patīkami pārsteigta. Šie mafini garšoja lieliski (gribas pat teikt - fantastiski) un nemaz nebija sausi. Dodu visas piecas zvaignes no piecām iespējamajām! Virtuļi šiem mafiniem līdzinās tikai krāsas ziņā, bet garšas ziņā ne tuvu klāt nestāv! Virtuļmafinu struktūra ir burbuļaina un pēc izskata atgādina Latvijas pašmāju keksus, tomēr ēdot šie mafini šķiet vieglāki un gaisīgāki.
Kā jau bija sagaidāms, Gustavs palika uzticīgs šokolādei un nevienu no mafiniem tā arī nenogaršoja. Arī tas, ka tie tiek saukti par virtuļmafiniem, viņu nemaz neuzrunāja. Toties vīramāte slavēja, ka esot ļoti labi un valgi, un Ludvigam tā garšoja, ka rāva man no rokām laukā. Bija tikai jāpieskata, lai neaizraujas ar cukuroto virskārtu.
Labi garšoja gan pirmajā dienā, gan arī otrajā, bet trešo tā arī nemaz nesagaidīja. Ņammm!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru