Pēc svētkiem gribējās kaut ko zaļu, atsvaidzinošu un attīrošu. Sparģeļus iepriekš biju pirkusi tikai vienu reizi, un toreiz pēc žurnāla "Parents" receptes pagatavoju makaronus ar sparģeļiem un citiem dārzeņiem. Nebija slikti, bet parākā sajūsmā arī nepaliku. Bet šoreiz sparģeļi uz mani tā skatījās, ka domāju - ir jāpaņem.
Kad sparģeļi jau bija ledusskapī pavadījuši piecas dienas un tuvojās "ka tik nesamaitājas" satraukums, www.foodnetwork.com mājas lapā steigā atradu elementāru recepti, ko vairāk nekā divi simti cilvēku bija novērtējuši ar 5 zvaigznēm.
Sastāvdaļas ir tikpat elementāras, kā pati recepte: 1 buntīte sparģeļu, olīveļļa, sāls un pipari.
Sparģeļus nomazgā, nogriež kokaino rozīgo daļu un, kur ir biezāka miziņa, nomizo. Cepamo pannu izklāj ar sviestpapīru un uz tā vienā kārtā vienu blakus otram izkārto sparģeļus. Apslaka tos ar olīveļu un izviļā, lai pārklājas ar olīveļļu no visām pusēm. Pārkaisa ar sāli un pipariem un liek iesildītā krāsnī 400 F / 200 C temperatūrā uz 25 minūtēm, līdz sparģeļi ir mīksti, bet vēl kraukšķīgi.
Garšoja absolūti neiedomājami un vienkārši fantastiski! Pat šķiet, ka vienā pašā sparģelī bija vismaz trīs dažādas garšas - atkarībā no tā, cik brūns, zaļš vai pat melns tas bija! Atklāti sakot, mazie piedegušie (un droši vien ne pārāk veselīgie) melnumiņi man patika pat gandrīz vislabāk, jo atgādināja kraukšķīgu cepto kartupeļu garšu.
Neviens cits mūsmājās tos neizmēģināja, bet vīrs vairākas reizes mudināja Gustavu, ka viņam tādi dārzeņi ir jāēd. Par to vien bija liels prieks! Nezinu, vai vīrieši kaut ko tādu ēstu, bet es labi varētu iedomāties trīsdesmitgadīgas draudzenes niekojamies ar sparģeļiem. :) Ņammm! Gribu vēl!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru