Manuprāt, katram latvietim ir skaidrs, kā Lieldienu olas var nokrāsot, izmantojot dabiskus līdzekļus. Nepieciešamās sastāvdaļas sāku krāt jau ap Ziemassvētkiem, jo Bruklinā jau nav kā Ogrē, kur sīpolu mizas pirms Lieldienām ir nopērkamas tirgū.
Pagājušajā gadā man nebija marles, tādēļ olas izvārīju katlā ar sīpolu mizām, tās atsevišķi "neiesaiņojot". Visas olas iznāca skaistā, bet viendabīgā krāsā. Arī šogad marli nekur nevarēju atrast, bija tikai speciāli apstrādāta medicīniskā saite, kas šķita virtuvē nelietojama, tādēļ izlīdzējos ar kokvilnas auduma gabaliņiem.
Nekādu pļavas augu vai meža sūnu man nebija, tādēļ papildu skaistināšanai izmantoju seleriju lakstus. Izdevās ļoti labi! Gustava skolasbiedru mammām un skolotājām bija ko nobrīnīties! Vienīgais cilvēks, kas iepriekš bija redzējis sīpolu mizās krāsotas olas, bija rokdarbu skolotāja no Šrilankas. Viņi olas krāsojot arī sarkano sīpolu mizās.
Ik pa laikam domāju, ka vajadzētu par Lieldienu olu krāsošanu uzrakstīt kādiem no amerikāņu vecākiem domātajiem žurnāliem vai varbūt kādiem ēdienu gatavošanas šoviem. Apnicis skatīties, kā visur ASV Lieldienu olas tiek krāsotas ar veikalā nopērkamām krāsām. Nekāda pārsteiguma momenta! Un cik tādas olas ir veselīgas, nezinu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru