Lai pagatavotu makaronus ar saulē žāvētu tomātu un garšvielu mērci, bija jāiegādājas oregano, un tā iesaiņojumā atradu šo liellopu gaļas sautējuma recepti. Par to man bija liels prieks, jo sautējumi man garšo, liellopu gaļa jau saldētavā glabājās un man kā reizi nebija, kur izmantot pāri palikušo svaigo oregano. Es vispār nesaprotu, kā lai garšvielas ilgāk saglabā svaigas?
Sautējumam bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:
1 ēdamkarote sasmalcināta svaiga majorāna,
2 tējkarotes sasmalcināta svaiga oregano,
2 krūzes kubiciņos sagrieztu kartupeļu,
2 mārciņas kubiciņos sagrieztas liellopu gaļas,
6 gabalos sagriezti burkāni,
2 lielās šķēlēs sagriezti sīpoli,
2 ēdamkarotes sasmalcinātu ķiploku,
1 krūze šķēlītēs sagrieztu seleriju,
1 krūze šķēlītēs sagrieztu sēņu,
1 krūze sarkanvīna.
Nevarēju atrast svaigu majorānu, tādēļ izlīdzinājos ar sakaltēto. Nekādus smalkus vīnus nevaru atļauties, jo īpaši, ja ēdājs vizdrīzāk būs tikai viens, tādēļ lietoju speciālo, ēdieniem domāto, no tuvākā pārtikas veikala. Sīpolus gan sasmalcināju kārtīgi, jo man tā laiskā lielos gabalos griešana ir sveša.
Pagatavošana
Lielā katlā uz lielas uguns aptuveni 5 minūtes apbrūnina liellopu gaļas gabaliņus. Noņem liellopu gaļu no uguns. Aptuveni 3 minūtes sautē burkānus, selerijas, sīpolus un ķīplokus. Pievieno liellopu gaļu, kartupeļus, vīnu un ūdeni, tikko nosedzot dārzeņus. Uzliek vāku un ievieto 375 F / 190 C temperatūrā iesildītā krāsnī uz 1 stundu. Pievieno sēnes, oregano, majorānu un, pēc garšas, sāli un piparus. Viegli apmaisa un ievieto krāsnī vēl uz 15 - 20 minūtēm.
Pirmo reizi šo sautējumu gatavoju vakarā, kad bērni jau gulēja. Atklāti sakot, nezinu, cik ilgi sautējums krāsnī bija sautējies, jo ne virtuves taimera zvanu, ne arī pie auss noliktā mobilā telefona signālu es nedzirdēju. Pamodos pēc pusnakts, kāds jau bija izslēdzis krāsni. Svaigais oregano, kas uz virtuves galda pacietīgi gaidīja, vairs svaigs neizskatījās, tādēļ nācās lietot sakaltēto.
Nākošajā rītā man bija bail prasīt, kurš tad krāsni izslēdza - vīrs vai vīramāte. Bet, dīvainā kārtā, neviens man arī neko neaizrādīja. Varbūt novērtēja ieguldīto darbu? Nezinu. Bet ēdiens man pietika visai nedēļai. Visa māja smaržoja gan gatavojot, gan arī katrā nākamajā reizē sildot. Gaļa bija kā iebalzamēta un garšoja vienlīdz labi visu nedēļu. Gustavs arī teica, ka ļoti labi smaržo, bet pagaršot paprasīja tikai tad, kad jau pēdējo porciju biju izēdusi.
Es arī nemaz viņam ar šo ēdienu neuzbāzos, jo, atklāti sakot, man visa tā vīna piešprice kārtīgi mulsina. Vai bērniem vipār tādus ēdienus var dot? Es gan domāju, ka nekāds alkohols tur pāri nevarēja būt palicis, jo citādi, es kā cilvēks, kas reibst pat no "Ekselences" saldējuma ar Rīgas Melnā balzama garšu, būtu to sajutusi.
Garšoja labi, tomēr nepameta sajūta, ka īsti veselīga šāda pārtika gan nevarētu būt. Manam šķīvja vidū uzbērtajam sautējuma "pilskalnam" ātri vien apkārt saplūda ar taukainu spīdumu pārklāti "aizsargūdeņi". Vēl pavisam nesen ASV ziņās teica, ka sarkanās gaļas lietošana pārtikā saīsinot cilvēka mūžu. Vai tas atbilst patiesībai, nu gan nezinu...
