Amerikāņu cukurcepumi

Tuvojoties Ziemassvētkiem, izcepu tradicionālos amerikāņu cukurcepumus. Gustavs jau sen lūdzās, ka gribot dažādu formu cepumus. Abi kopīgi nopirkām mīklas rulli un formiņas, bet cepu gan bez asistentiem, jo tādus cepumus gatavoju pirmo reizi un pati vēl tikai mācījos, kā tā lieta darāma.

Bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

1 krūze (2 stieņi) nesālīta sviesta,
1 1/2 krūzes cukura,
1 ola,
1 1/2 tējkarotes vaniļas ekstrakta,
1/2 tējkarote mandeļu ekstrakta,
2 3/4 krūzes miltu,
2 tējkarotes cepamā pulvera,
1 tējkarote sāls.

Pagatavošana

Mīkstu sviestu sakuļ ar cukuru, pievieno olu un ekstraktus. Citā bļodā samaisa miltus, cepamo pulveri un sāli. Miltaino masu pakāpeniski pievieno šķidrajai un samaisa. Neatvēsinātu mīklu sadala divās daļās, izrullē uz miltainas virsmas un ar formiņām izspiež cepumus. Cep iesildītā krāsnī 400 F temperatūrā aptuveni 9 - 11 minūtes.

Brīnījos, ka receptē bija norādīts, lai mīklu neatvēsina. Īsti nezināju, kā lai negatavos cepumus pārceļ no galda uz pannu, tādēļ mīklu izrullēju uz sviestpapīra, ar formiņām izspiedu cepumus, noņēmu liekos mīklas gabaliņus un negatavos cepumus ar visu sviestpapīru pārcēlu uz pannu un cepu. (Pieredzējušas mājsaimnieces droši vien par tādiem gājieniem smietos.)

Sanāca liela noņemšanās, bet garšoja lieliski. Man gan neilgi pēc izcepšanas tie šķita par saldu, bet vēlāk tādas sajūtas vairs nebija. Citi gan ne brīdi nesūdzējās, - kā jau sen bija zināms, iebildes pret cukuru šajās mājās ir tikai man. Cepumus ēda ne tikai omīte un puikas, bet arī saimnieks un ne vienu vien - pat pēdējo! Nu kārtīga pārtikas revolūcija!

Vēl tikai jāsadūšojas izcept piparkūkas...

Ludviga un vīramātes iecienītie virtuļmafini

Pirms pāris nedēļām iegādājos grāmatu "Muffins & Bakes: A Collection of Over 100 Essential Recipes" un uzreiz izmēģināju vienu no receptēm: doughnut muffins, tātad virtuļmafinus. Gustavam ļoti garšo baltie "Dunkin' Donuts" virtuļi ar šokolādes glazūru un krāsainajām "skaidiņām", tomēr īpaši necerēju, ka viņš šos mafinus ēdīs.

12 mafiniem bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

6 oz / 175 g sviesta,
7 oz / 200 g / 1 krūze smalka cukura,
2 lielas olas,
13 oz / 375 g / 2 1/2 krūzes miltu,
3/4 ēdamkarotes cepamā pulvera,
1/4 tējkarotes sodas,
šķipsniņa sāls,
1/2 tējkarotes svaigi malta muskatrieksta,
9 fl oz / 250 ml / 1 krūze piena,
  mafina virskārtai
3 1/2 oz / 100 g / 1/2 krūzes smalka cukura,
1 tējkarote kanēļa,
2 ēdamkarotes izkausēta sviesta.

Pagatavošana

Bļodā sakuļ sviestu ar cukuru un, ik reizi kārtīgi sakuļot, pakāpeniski pievieno jau nedaudz sakultas olas. Citā bļodā izsijā miltus, cepamo pulveri, sodu, sāli un malto muskatriekstu. Pusi miltainās masas un pusi piena pievieno šķidrajai masai un, uzmanīgi cilājot, samaisa. Tad pievieno atlikušo miltaino masu un pienu un atkal uzmanīgi samaisa. Masu iepilda formiņās un cep iesildītā krāsnī 350 F / 180 C temperatūrā 15 - 20 minūtes. Kad mafini ir gatavi un tikko izņemti no krāsns, tos apziež ar sviestu un pārkaisa ar cukura un kanēļa maisījumu.

Lai gan mafinu nosaukuma un cukurainās virskārtas dēļ uz tiem lielas cerības neliku, biju ļoti patīkami pārsteigta. Šie mafini garšoja lieliski (gribas pat teikt - fantastiski) un nemaz nebija sausi. Dodu visas piecas zvaignes no piecām iespējamajām! Virtuļi šiem mafiniem līdzinās tikai krāsas ziņā, bet garšas ziņā ne tuvu klāt nestāv! Virtuļmafinu struktūra ir burbuļaina un pēc izskata atgādina Latvijas pašmāju keksus, tomēr ēdot šie mafini šķiet vieglāki un gaisīgāki.

Kā jau bija sagaidāms, Gustavs palika uzticīgs šokolādei un nevienu no mafiniem tā arī nenogaršoja. Arī tas, ka tie tiek saukti par virtuļmafiniem, viņu nemaz neuzrunāja. Toties vīramāte slavēja, ka esot ļoti labi un valgi, un Ludvigam tā garšoja, ka rāva man no rokām laukā. Bija tikai jāpieskata, lai neaizraujas ar cukuroto virskārtu.

Labi garšoja gan pirmajā dienā, gan arī otrajā, bet trešo tā arī nemaz nesagaidīja. Ņammm!

Šokolādes mafini bez šokolādes gabaliņiem

Šoreiz izmēģināju mafinus, kuru pagatavošanā nebija nepieciešami šokolādes gabaliņi. Recepti atradu plaši pazīstamās ASV kulināres un biznesmenes Martas Stjuartes mājas lapā www.marthastewart.com.

12 mafiniem bija nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

3/4 krūzes nesaldināta kakao pulvera,
3/4 krūzes miltu,
1/2 tējkarotes cepamā pulvera,
1/4 tējkarotes sāls,
3/4 krūzes nesālīta sviesta,
1 krūze cukura,
3 lielas olas,
1 tējkarote vaniļas ekstrakta,
1/2 krūzes skābā krējuma.

Pagatavošana

Bļodā izsijā kakao, miltus, cepamo pulveri un sāli. Citā bļodā sakuļ sviestu ar cukuru. Šķidrajai masai pa vienai pievieno un sakuļ olas, tad pievieno vaniļas ekstraktu un sakuļ. Pusi miltainās masas pievieno šķidrajai masai un sakuļ ar mikseri, tad šķidrajai masai pievieno krējumu, sakuļ, pievieno atlikušo miltaino masu un atkal sakuļ. Mīklu salej formiņās un cep iesildītā krāsnī 350 F temperatūrā 20 - 25 minūtes.

Šie mafini pēc garšas un struktūras nemaz neatgādināja keksus. Tās bija kā bagātīgas šokolādes kūciņas un garšoja daudz labāk, nekā izskatījās. Keksi parasti ir gaisīgi, ar tādiem kā burbuļiem, bet šie mafini gan pēc izskata, gan arī pēc garšas bija ļoti koncentrēti - izskatījās salīdzinoši maziņi, no formiņām īpaši ārā nekāpa.

Lai gan tie bija šokolādes mafini, Gustavs nogaršoja tikai vienu. Atkal kārtējie mammu mafini sanāca. Ja tādi tiktu gatavoti svinībām, droši vien būtu nepieciešams dekorēt, jo kūciņas tiešām izskatās salīdzinoši necilas un turklāt vēl papīra lejasdaļa paliek mikla (droši vien no sviesta vai cukura). Tā sacīt jāsaka, par prezentāciju ir jādomā, vai arī jādalās tikai ar labiem draugiem.

Starp citu, man ļoti patika mīklas struktūra (kā amerikāņi saka: texture). Dažiem mafiniem mīkla ir šķidra un viegli lejama, citiem bieza un smaga, bet šiem tāda samtaini tumīga - varētu kaut visu dienu tādu maisīt, bet tad līdz mafiniem mēs nemaz netiktu! :)